SABIC: pārstrādātās plastmasas tirgus saskaras ar diviem galvenajiem izaicinājumiem

Pieaugošais globālais fokuss uz vides ilgtspējību veicina uzplaukumu otrreizējās pārstrādes plastmasas tirgū, kas strauji pieaugs, nesenā intervijā sacīja Janardana Ramanujalu, Saudi Basic Industries Corporation (SABIC) viceprezidents un Dienvidāzijas un Austrālijas reģionālais vadītājs. Tomēr joprojām ir problēmas ar izejvielu izmaksām un sertifikācijas konsekvenci.

"Paredzams, ka pasaules pārstrādātās plastmasas tirgus pieaugs no 27,9 miljardiem ASV dolāru 2021. gadā līdz 43,5 miljardiem ASV dolāru 2026. gadā," sacīja Ramanujalu. Spēcīgais globālā pieprasījuma pieaugums pēc pārstrādātām plastmasām nākamajos piecos gados ir balstīts uz otrreizējās pārstrādes tehnoloģiju progresu un lielāku izpratni par ieguvumiem videi, ko sniedz pārstrādātā plastmasa." Viņš uzskata, ka pieaugošo tendenci virza gan valdība, gan uzņēmumi.

Ramanujalu uzskata, ka, neskatoties uz straujo pārstrādātās plastmasas jaudas pieaugumu, ar to joprojām nepietiek, lai apmierinātu pieprasījumu. Izejvielu trūkums ir izplatīts, un Ramanujalu atzīmēja, ka būs nepieciešami jauni izejvielu avoti, lai uzturētu nozares izaugsmi, jo pieprasījums turpina augt. Viens alternatīvs otrreizējās pārstrādes plastmasas avots, kas pašlaik tiek pētīts, ir okeānā -saistīta plastmasa — tā plastmasas daļa, kas vēl nav nonākusi okeānā, bet nonāks, ja tā netiks savākta. Ramanujalu kungs sacīja, ka aptuveni 8 miljoni tonnu plastmasas visā pasaulē katru gadu nonāk jūrā plūstošā plastmasā, veidojot 80 % no jūras atkritumiem, padarot to par salīdzinoši neizmantotu pēcpatēriņa izejvielu avotu.

Papildus izejvielu avotam konsekvence otrreizējās pārstrādes plastmasas sertifikācijā dažādās valstīs ir vēl viens pastāvīgs izaicinājums pārstrādātās plastmasas rūpniecībai. Ramanujalu saka, ka tas varētu būt šķērslis plastmasas pārstrādes ieviešanas veicināšanai. Jo tas var radīt klientu apjukumu un ietekmēt priekšstatus par sertifikācijas standartu uzticamību. Pat kuģošanai derīgas plastmasas definīcija dažādās sertifikācijas iestādēs atšķiras. Turklāt ķīmiskās pārstrādes ekonomiskā dzīvotspēja un ar to saistītās sertifikācijas izmaksas var arī radīt šķēršļus pārstrādātājiem, īpaši maziem uzņēmumiem, sacīja Ramanujalu kungs. Ķīmiskās reģenerācijas infrastruktūras un tehnoloģiju ieviešanas izmaksas var būt augstas bez tūlītējas finansiālas atdeves, savukārt tirgus daļa joprojām ir ierobežota salīdzinājumā ar neapstrādātu plastmasu.