Kas ir Diatom
Atstāj ziņu
Kramaļgliemenes ir vienšūnu augu veids ar plastidiem, kurus dažādas šūnu populācijas bieži apvieno dažādās populācijās. Kramaļgliemju forma ir daudzveidīga. Kramaļģes parasti iegūst, izmantojot divkāršu pavairošanas metodi. Pēc sadalīšanas sākotnējā apvalkā katrs izveido jaunu apakšējo apvalku. Kastes virsma un kastes apakšdaļa tiek attiecīgi nosauktas par augšējo un apakšējo apvalka virsmu. Korpusa virsma ir izliekta, un daļu sauc par apvalka uzmavu. Augšējais un apakšējais apvalks stiepjas virzienā uz vidu un tiek saukts par savienojošajām jostām.
Kramaļgliemenes pieder lielajai nevienlīdzīgo flagellātu grupai. Šai sugu grupai ir gan autotrofiski organismi (piemēram, zelta aļģes, makroaļģes), gan heterotrofi organismi (piemēram, ūdens pelējums). Dzeltenais -brūnais hloroplasts ir nevienlīdzīgo zibenīšu pazīme. Šim hloroplastam ir četri plēves slāņi, kas satur karotinoīdus un fukoidīnu. Kramaļgliemeņu indivīdiem parasti nav karogu, bet viņu vīriešu dzimuma dzimumšūnām ir nevienlīdzīgas karogs, savukārt to karogiem trūkst matiņu salīdzinājumā ar citām grupām.
Kramaļgliemenes ir pārtikas ķēdes ražotāji. Galvenā kramaļģu īpašība ir kramaļģu šūnu siena, kas klāj silīcija dioksīdu (galvenokārt silīcija dioksīdu). Silīcija šūnu sienām ir atšķirīga tekstūra un morfoloģija, taču tās lielākoties ir simetriski sakārtotas. Šo izkārtojumu var izmantot par pamatu klasifikācijai un nosaukumu piešķiršanai. Bet šī simetrija nav pilnīgi simetriska, jo viena kramaļģu šūnas sienas puse ir nedaudz lielāka par otru pusi, lai tā varētu satilpt kopā. Fosilās atliekas liecina, ka kramaļģes radušās agrīnā juras perioda periodā. Tikai centrālās diatomas vīriešu dzimuma gametām ir karogs un tās var peldēt. Kramaļģes jau sen ir nozīmīgs vides monitoringa rādītājs, un tās bieži izmanto ūdens kvalitātes pētījumos. Klasificēts kā klase, centrā ir centrālā diatoma un spalvu kramaļģe. Tā ir arī izdevīga ārzonu grupa.
